Ģeogrāfiskā karte - Ažaksjo (Ajaccio)

Ažaksjo (Ajaccio)
Ažaksjo (fr, ) jeb Ajačju (co, ) ir pilsēta Francijas dienvidaustrumos, Korsikas reģiona un Dienvidkorsikas departamenta administratīvais centrs. 2018. gadā pilsētā dzīvoja 70,8 tūkstoši iedzīvotāju un līdz ar to lielākā pilsēta Korsikā. Ažaksjo atrodas Vidusjūras krastā Korsikas salas rietumos. Ažaksjo ir dzimis Napoleons Bonaparts. Nozīmīgais pilsētnieku ienākumu avots ir tūrisms un vieglā rūpniecība. Regulāra gaisa un prāmju satiksme savieno Ažaksjo ar kontinentālo Franciju.

Aptuveni 3 km uz ziemeļiem no pašreizējās Ažaksjo atrašanās vietas senie grieķi 2. gadsimtā p.m.ē. izveidoja apmetni. Senās Romas laikos tā bija pazīstama ar latīņu nosaukumu Adiacium. 1492. gadā Dženovas Republika dibināja pilsētu mūsdienu Ažaksjo atrašanās vietā. 1553. gadā Francijas Karaliste okupēja Korsiku un līdz ar to arī Ažaksjo. 1559. gadā sala nonāca atpakaļ dženoviešu rokās. Šajā periodā Ažaksjo bija stipri papostīta.

No 1729. līdz 1769. gadā Korsika cīnījās par atdalīšanos no Dženovas Republikas, kas galu galā bija veiksmīga, bet uzreiz cīņā par Korsiku iesaistījās Francija. 1768. gadā saskaņā ar Versaļas līgumu Korsika no Dženovas Republikas nonāca Francijas pakļautībā. Attiecības starp Korsiku un kontinentālo Franciju bija ļoti saspīlētas, kuras uzlaboja Napoleons Bonaparts, kas 1769. gadā piedzima Ažaksjo.

 
Ģeogrāfiskā karte - Ažaksjo (Ajaccio)
Zeme (teritorija) - Francija
Francijas karogs
Francija (fr, izrunā: ), oficiāli Francijas Republika (République française, ), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos. Francijas Eiropas daļa robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Spāniju un Andoru. Dienvidos to apskalo Vidusjūra, rietumos — Biskajas līcis (Atlantijas okeāns), bet ziemeļos — Ziemeļjūra. Franciju no Apvienotās Karalistes šķir Lamanša šaurums, zem kura atrodas tunelis, kas savieno abas valstis. Francijas kontrolē ir arī Korsikas sala Vidusjūrā un vairākas citas mazākas piekrastes salas. Francijas aizjūras departamenti robežojas ar Brazīliju, Surinamu (Franču Gviāna) un ar Nīderlandes pakļautībā esošo Sintmārtenu (Senmartēna). Paši francūži savu valsti bieži dēvē par L’Hexagone (Sešstūri), jo tā pēc kontūras atgādina šo ģeometrisko figūru.

Francija kopš 17. gadsimta beigām ir viena no pasaules lielvarām. 18. un 19. gadsimtā tā kļuva par koloniālu impēriju. Tai piederēja aizjūras teritorijas Rietumāfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Mazajās Antiļu salās. Francija bija viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. No visām Eiropas Savienības valstīm tā pēc platības ir vislielākā. Tā ir arī viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibinātājvalstīm, kā arī NATO un G7 locekle, tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām ANO Drošības Padomes loceklēm. Francija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči, kā arī tajā atrodas daudzas atomelektrostacijas. Francija ir unitāra pusprezidentāla republika.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
EUR Eiro (Euro) € 2
ISO Valoda
EU Basku valoda (Basque language)
BR Bretoņu valoda (Breton language)
FR Franču valoda (French language)
CA Katalāņu valoda (Catalan language)
CO Korsikāņu valoda (Corsican language)
OC Oksitāņu valoda (Occitan language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Andora 
  •  Beļģija 
  •  Itālija 
  •  Luksemburga 
  •  Monako 
  •  Spānija 
  •  Vācija 
  •  Šveice 
Administrative Subdivision
Pilsēta, Ciems,...